Saifers fon Stricka Villā by Rihards trauss Lyrics
Rihards Štrauss:
Man šķiet, nav vērts īsti neticēt
Tava dzīve pierāda to
Ja spēj dot, tu esi vēl
Mums vienādas lomas
Bet es reti spēju
Savilkt šādas paralēles
Starp tīru sirdsapziņu un dzīvi
Kas ir bada spēles
Tu dari vēl
Gaidi, kad tava karma apiet apli
Pēc padarīta darba
Kāda alga – skaties pats
Paēdis vēders
Nekad nebūs paēdis prāts
Bet gribu abus
Cik ir jāpelna, lai būtu labi
Josta savilkta
Atliek tikai savilkt galus
Ko īsti es prātotu
Ja tagad sajustu es badu
Zinu, ko daru
Ko esmu pelnījis, ko ne
Jebkurā gadījumā
Spēju sevi nolemt sekundē
Bet gatavs
Gatavs iedot vairāk nekā saņemt
Gatavs dot
Gatavs nepaņemt ne kapeiku
Ar cieņu un godu te dots
Mums katrs gabals
Lai nav tā, ka
Mūsu vārdi atskan tev kā atbalss
Idus Abra:
Ko sēsi, to pļausi
Ko ēd, to spļausi ārā
Uz kā sēdi, to lauz
Ja mērķa nav tālāk
Ko dosi, to ņems
Ko ņemsi, to dos citi
Un tas notiks uz Zemes
Līdz mēs būsim kviti
Šeit ir lode pret lodi, zobs pret zobu mainās
Kad es nocenotu nosveru, tad aitādas
Ir prom ar joni, es drosmi rodu laikā
Kas dod man to, ko vēlējies esmu visvairāk
Patieso lietu dabu, pasties – te liekā nav
Kā gan man iet, ir jāsāk skriet un nauda iet uz galu
Bet šķiļu sērkociņu, pētot to, kā liesma taps
Pēc karadarbības nāk miers, un pēc miera ir karš
Daudzi ļaudis vēlas gaili nospiest
Jo modinātājus uzskata par kaitinošiem
Vai tavus panākumus var saukt par vainagotiem
Es apšaubu, un to apstiprinās laika nogriežņi
Tie dod perspektīvu bez pretestības un “respektīvi”
Detektīvi redz efektīvu sev pretī jau tagad
Refleksija nav mana priekšrocība
Vai precības mūs vienos – nezinu, piedod, mīļā
To neizdomāt ar prātu, jāatgriežas uz sākumu
Karmas apli, kur gatavs spriest, kā to māku
Piemēram, ja esi tauriņš, agrāk biji kāpurs
Un ja tavs uzdevums ir dauzīt, tu vari tapt par āmuru
Arturs Skutelis:
Kad miesa sairs – būtība ir tā, kas paliks
Ja dots pret dotu – mūzika ir tā, kas paliks
Un katru dienu kāpju citā upē
Dievs mani redz vienlaikus no visām pusēm –
Tas mani baida
Visiem viss būs, bet nezinu, kas par to maksās
Pēc katras jūdzes mans pienākums ir kaut ko atstāt
Nāku mierīgi, bez steigas. Pierīga un Teika
Runā vienā miķī, zinu – lielībai ir beigas:
Latviešu reps – skanošais tukšums;
Patiesi teksti – retāki par klusumu
Zobs pret zobu, dots pret dotu
Gods pret godu, sods pret sodu –
Ļoti modrs esmu:
Cilvēki blakus nav no kartona;
Griba izpatikt – mazāka par Andoru
Eju ar ritmu enerģiskāk nekā tango
Un es daru to repu pat tad, ja daru fantomu
Man šķiet, nav vērts īsti neticēt
Tava dzīve pierāda to
Ja spēj dot, tu esi vēl
Mums vienādas lomas
Bet es reti spēju
Savilkt šādas paralēles
Starp tīru sirdsapziņu un dzīvi
Kas ir bada spēles
Tu dari vēl
Gaidi, kad tava karma apiet apli
Pēc padarīta darba
Kāda alga – skaties pats
Paēdis vēders
Nekad nebūs paēdis prāts
Bet gribu abus
Cik ir jāpelna, lai būtu labi
Josta savilkta
Atliek tikai savilkt galus
Ko īsti es prātotu
Ja tagad sajustu es badu
Zinu, ko daru
Ko esmu pelnījis, ko ne
Jebkurā gadījumā
Spēju sevi nolemt sekundē
Bet gatavs
Gatavs iedot vairāk nekā saņemt
Gatavs dot
Gatavs nepaņemt ne kapeiku
Ar cieņu un godu te dots
Mums katrs gabals
Lai nav tā, ka
Mūsu vārdi atskan tev kā atbalss
Idus Abra:
Ko sēsi, to pļausi
Ko ēd, to spļausi ārā
Uz kā sēdi, to lauz
Ja mērķa nav tālāk
Ko dosi, to ņems
Ko ņemsi, to dos citi
Un tas notiks uz Zemes
Līdz mēs būsim kviti
Šeit ir lode pret lodi, zobs pret zobu mainās
Kad es nocenotu nosveru, tad aitādas
Ir prom ar joni, es drosmi rodu laikā
Kas dod man to, ko vēlējies esmu visvairāk
Patieso lietu dabu, pasties – te liekā nav
Kā gan man iet, ir jāsāk skriet un nauda iet uz galu
Bet šķiļu sērkociņu, pētot to, kā liesma taps
Pēc karadarbības nāk miers, un pēc miera ir karš
Daudzi ļaudis vēlas gaili nospiest
Jo modinātājus uzskata par kaitinošiem
Vai tavus panākumus var saukt par vainagotiem
Es apšaubu, un to apstiprinās laika nogriežņi
Tie dod perspektīvu bez pretestības un “respektīvi”
Detektīvi redz efektīvu sev pretī jau tagad
Refleksija nav mana priekšrocība
Vai precības mūs vienos – nezinu, piedod, mīļā
To neizdomāt ar prātu, jāatgriežas uz sākumu
Karmas apli, kur gatavs spriest, kā to māku
Piemēram, ja esi tauriņš, agrāk biji kāpurs
Un ja tavs uzdevums ir dauzīt, tu vari tapt par āmuru
Arturs Skutelis:
Kad miesa sairs – būtība ir tā, kas paliks
Ja dots pret dotu – mūzika ir tā, kas paliks
Un katru dienu kāpju citā upē
Dievs mani redz vienlaikus no visām pusēm –
Tas mani baida
Visiem viss būs, bet nezinu, kas par to maksās
Pēc katras jūdzes mans pienākums ir kaut ko atstāt
Nāku mierīgi, bez steigas. Pierīga un Teika
Runā vienā miķī, zinu – lielībai ir beigas:
Latviešu reps – skanošais tukšums;
Patiesi teksti – retāki par klusumu
Zobs pret zobu, dots pret dotu
Gods pret godu, sods pret sodu –
Ļoti modrs esmu:
Cilvēki blakus nav no kartona;
Griba izpatikt – mazāka par Andoru
Eju ar ritmu enerģiskāk nekā tango
Un es daru to repu pat tad, ja daru fantomu