Vaibs by Ozols Lyrics

[1.pants]
Vaibs lielāks nekā visas tās rūpnīcas, kas grib, lai tu atražotu
Te savu mazo eksistenci pretīm tikai nododot to smogu
Vaibs lielāks nekā visa tā sistēma, kas vēlas, lai tā iemantotu
Ceļas mūsu zemapziņu, jā, un tu to mazliet arī apstarotu
Vaibs lielāks nekā populistu uzrunas par iekšemezes kopproduktu
Te džeks ir no katras ir savākuši par savu vietu arī savu kvotu
Vaibs lielāks nekā skrējiens pēc babkām, ikdiena mums pārtop te par sportu
Dimanta karjejas kāpnes nes līdz vieno Rīgas akordus

[Piedz.]
Tas lielais rupors nepārtraukti tevi zombē un zombē
Bet īstais vaibs ir tepat ārā kā zobārsta plombē
Tas melnais uzvalks nepārtraukti tevi kodē un kodē
Bet īstais vaibs ir tas, kas mani pa īstam noformē
Tas lielais rupors nepārtraukti tevi zombē un zombē
Bet īstais vaibs ir tepat ārā kā zobārsta plombē
Tas melnais uzvalks nepārtraukti tevi kodē un kodē
Bet īstais vaibs ir tas, kas mani pa īstam noformē

[2.pants]
Mēs atstāsim te aiz sevis pāris dimanta maisus
Ja domās tavu saprātu, kad pirmo reiz satiku, nevainībā pārpildīts smaids
Dēļ mirkļiem ir mums vērts dzīvot, dēļ mirkļiem mostas saikne
Un atlikums rokās mums mirgo, tik jānosargā tas un jāpatur svaigs
Es kalpoju savai sirdij, drosmīga pastaiga
Pa kartējo mākoņu malu, kas gatava mani novest un pārvēst par maitu
Mans signāls runā ar tevi, analogs neskaidrs
Un tagadne sagremo to, uz ko vēsture vēl tikai pagaidām gaida
[Piedz.]
Tas lielais rupors nepārtraukti tevi zombē un zombē
Bet īstais vaibs ir tepat ārā kā zobārsta plombē
Tas melnais uzvalks nepārtraukti tevi kodē un kodē
Bet īstais vaibs ir tas, kas mani pa īstam noformē
Tas lielais rupors nepārtraukti tevi zombē un zombē
Bet īstais vaibs ir tepat ārā kā zobārsta plombē
Tas melnais uzvalks nepārtraukti tevi kodē un kodē
Bet īstais vaibs ir tas, kas mani pa īstam noformē

[3.pants]
Tas ir tas gaidītais brīdis, tas ir tas īstais vaibs
Kad istaba pilna ar emocijām un atkal iekšā sāk ieplūst vistīrākais gaiss
Mēs atveram logus plašāk, mēs gribam sajust šo saikni
Ar pasauli, kas tevi uzrunā dienās, kad iekšā ir uzkrājies nevajadzīgs tvaiks
Es novērtēju šo mirkli dzīvē kā pilnstrāvu
Roku rokā berž un bezmiegs, dzīvot sev un savējiem ir vistīrākais kaifs
Un kaut ar nav īsti skaidrs, kad iztecēs mūsu laiks
Un mūžīgās tavas emocijas bezgalību aprij šito stāstu kā vēl viens negaiss

[Piedz.]
Tas lielais rupors nepārtraukti tevi zombē un zombē
Bet īstais vaibs ir tepat ārā kā zobārsta plombē
Tas melnais uzvalks nepārtraukti tevi kodē un kodē
Bet īstais vaibs ir tas, kas mani pa īstam noformē
Tas lielais rupors nepārtraukti tevi zombē un zombē
Bet īstais vaibs ir tepat ārā kā zobārsta plombē
Tas melnais uzvalks nepārtraukti tevi kodē un kodē
Bet īstais vaibs ir tas, kas mani pa īstam noformē
[Outro]
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē
Man ir, kas mani plombēs pret tiem, kas mani zombē