Slava rokenrols un posts by Ozols Lyrics
[1.pants: Ozols]
Tas ir tas fatālais reps, salauzti kauli uz bīta
Un neviens vairs neparedz kā beigsies šī perspektīva
Ir aizdedzināti tilti, ir apmaldījušies biedri
Bet tomēr roka uz pults, lai nav uz pieres tie sviedri
Zem kājām trofeju lauskas, slepkavas aukstasinība
Vēderā apzināts bads, lai mākslai ir perspektīva
Te ekspozīcija top, kaut apkārt ikdienas smogs
Grib nozagt dimanta vaibu, grib atsavināt man to
No pagātnes atgriežas, neona pilsēta svītero
Kā tie smaragdi mirdz – sejās mūžīga jaunība
Vēl glītāki kā pirms tam, stils bez parādsaistībām
Kabatās nobriedis naivums ar sekām izrietošām
Kurš labāk nozags man vaibu, priekš manām īstām kaislībām
Tas tiešām būšu es pats, nav šahista tālredzības
Ir tikai e-pasti, darbi, dienu beigas un starti
Man nedēļa zib gar acīm kā Brasā vilcienu plackarti
[Piedz.: ansis]
Kad naktī pamostos, mani ielenc pēkšņi slava, rokenrols un posts
Bet jau no rīta es apzinos, kāda ir mana perspektīva
Un tas mums nemelo, piestāda tas rēķinus mums vienmēr termiņos
Tā ir tā dzīve, to nevar nopirkt – tikai ilgtermiņa īre
[2. pants: Ozols]
Laiks sākt man paijāt tev galvu, jau vakardiena neglīta
Bet kurš ir vainīgs pie tā, ka slikta man tālredzība?
Ja lido tu pārāk augstu, tad jākrīt ir diezgan zemu
Par katru neveiklu soli tu samaksā savu cenu
Šis ilgtermiņa kredīts ir paša iniciatīva
Tu pats sev kā parazīts, kā rīcība destruktīva
Tās rokas kuras man' baro es iepinu Zvaigžņu karos
Tad mēģinu saglābt to, ko nevar ielikt vairs rāmjos
Plāns ledus zem manām kājām, ne pamati monolīta
Mirkļus kā pastmarkas krājam lai pēc tam tos izkaisītu
Kompasi melo man šodien, ceļi kā duļķaini dīķi
Sarunas pašam ar sevi kā strīdi neproduktīvi
Es drebēju domu jūrā jau kuro dienā pēc kārtas
Un kas man atbildēt spēs, cik stundas vēl atvēlētas?
Man apkārt nespēks kā sēta, kā pieredze neredzēta
Sakāve ir ekspektēta, uzvaras svin prāta vētra
[Piedz.: ansis]
Kad naktī pamostos, mani ielenc pēkšņi slava, rokenrols un posts
Bet jau no rīta es apzinos, kāda ir mana perspektīva
Un tas mums nemelo, piestāda tas rēķinus mums vienmēr termiņos
Tā ir tā dzīve, to nevar nopirkt – tikai ilgtermiņa īre
Tas ir tas fatālais reps, salauzti kauli uz bīta
Un neviens vairs neparedz kā beigsies šī perspektīva
Ir aizdedzināti tilti, ir apmaldījušies biedri
Bet tomēr roka uz pults, lai nav uz pieres tie sviedri
Zem kājām trofeju lauskas, slepkavas aukstasinība
Vēderā apzināts bads, lai mākslai ir perspektīva
Te ekspozīcija top, kaut apkārt ikdienas smogs
Grib nozagt dimanta vaibu, grib atsavināt man to
No pagātnes atgriežas, neona pilsēta svītero
Kā tie smaragdi mirdz – sejās mūžīga jaunība
Vēl glītāki kā pirms tam, stils bez parādsaistībām
Kabatās nobriedis naivums ar sekām izrietošām
Kurš labāk nozags man vaibu, priekš manām īstām kaislībām
Tas tiešām būšu es pats, nav šahista tālredzības
Ir tikai e-pasti, darbi, dienu beigas un starti
Man nedēļa zib gar acīm kā Brasā vilcienu plackarti
[Piedz.: ansis]
Kad naktī pamostos, mani ielenc pēkšņi slava, rokenrols un posts
Bet jau no rīta es apzinos, kāda ir mana perspektīva
Un tas mums nemelo, piestāda tas rēķinus mums vienmēr termiņos
Tā ir tā dzīve, to nevar nopirkt – tikai ilgtermiņa īre
[2. pants: Ozols]
Laiks sākt man paijāt tev galvu, jau vakardiena neglīta
Bet kurš ir vainīgs pie tā, ka slikta man tālredzība?
Ja lido tu pārāk augstu, tad jākrīt ir diezgan zemu
Par katru neveiklu soli tu samaksā savu cenu
Šis ilgtermiņa kredīts ir paša iniciatīva
Tu pats sev kā parazīts, kā rīcība destruktīva
Tās rokas kuras man' baro es iepinu Zvaigžņu karos
Tad mēģinu saglābt to, ko nevar ielikt vairs rāmjos
Plāns ledus zem manām kājām, ne pamati monolīta
Mirkļus kā pastmarkas krājam lai pēc tam tos izkaisītu
Kompasi melo man šodien, ceļi kā duļķaini dīķi
Sarunas pašam ar sevi kā strīdi neproduktīvi
Es drebēju domu jūrā jau kuro dienā pēc kārtas
Un kas man atbildēt spēs, cik stundas vēl atvēlētas?
Man apkārt nespēks kā sēta, kā pieredze neredzēta
Sakāve ir ekspektēta, uzvaras svin prāta vētra
[Piedz.: ansis]
Kad naktī pamostos, mani ielenc pēkšņi slava, rokenrols un posts
Bet jau no rīta es apzinos, kāda ir mana perspektīva
Un tas mums nemelo, piestāda tas rēķinus mums vienmēr termiņos
Tā ir tā dzīve, to nevar nopirkt – tikai ilgtermiņa īre