Personības rekords by Ozols Lyrics
[1.pants]
Šie desmit gadi, šie sasodītie desmit gadi
Stragls ir bijis tik īss, nē, nekad [?]
Es esmu krastā, noskatos kā plosti peld prom
Esmu palicis viens, samierinos, aizmiegu, beidzot ar to jau
Un mana sajātā dzīve tam visam velkās līdz
Cipari runā paši par sevi, valoda raustās, rokas trīc
Tu sasodītais puika vienreiz met to plinti malā
Bez manām problēmām vēl viena problēma klāt tikai tur pašā galā
Kad spogulī tu skaties, nu ko, nu ko tu redzi?
Aiz pašapmierinātiem vaibstiem, puisīt, neko tu nenoslēpsi
Es runājos ar tevi, nu ko tu atkal klusē it kā krupi būtu norijis?
Kur ir palicis lielais bālamute
Nu, kad tu beidzot beigsi kāpties neizdibināmā kalnā
Atradīsi pats sevi un spēsi nevajadzīgo musaru izmest ārā
Tas, kam tu dodies pakaļ jau tagad tev pārāk dārgi maksā
Tava iztēle pārtop no kaklasaites par striķi kaklā
Bet varbūt...
[Piedz.]
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
[2.pants]
Bet ja es paklūpu, ei, tu piepacel tad mani un atceries
Ka nauda ir tikai papīrs, jā, bet fakti ir neatsverami
Vēl, lūdzu, neizslēdz gaismu, vēl nedodies prom
Vientulība lēnām piezogās, žnaudz un beigās iztukšo
Bet, kad tu dodies ceļā, paņem daļu no manis līdz
Turi manu karti tik pat kā kompass līdz bezsamaņā krīt
Taisi savu stāstu līdz galam, pa īstam kā tīk
Otrās reizes var jau nebūt, kad šampis līdz malām kausā līst
Bet tagad viss ir sērīgi, vai vecāki nebija vērīgi
Vai es par ātru izaugu ne tajā vietā un ne ar to vērtību?
Galva pilna ar kaifu katru vakaru līdz rītam
Es esmu vēl viens dzīvs posms vēl vienam dzīvam zirnekļu tīklam
Katrs savas Skorsēzes filmas galvenajā lomā
Katrs tikai iznākumā beigās tā pa īstam kaut ko sāk domāt
Es nezinu kā būtu, ja būtu, zeme zem kājām brūk
Pie pagātnes durvīm ar īsto atslēgtu mums vairs nekad nepiekļūt
Bet varbūt...
[Piedz.]
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
Šie desmit gadi, šie sasodītie desmit gadi
Stragls ir bijis tik īss, nē, nekad [?]
Es esmu krastā, noskatos kā plosti peld prom
Esmu palicis viens, samierinos, aizmiegu, beidzot ar to jau
Un mana sajātā dzīve tam visam velkās līdz
Cipari runā paši par sevi, valoda raustās, rokas trīc
Tu sasodītais puika vienreiz met to plinti malā
Bez manām problēmām vēl viena problēma klāt tikai tur pašā galā
Kad spogulī tu skaties, nu ko, nu ko tu redzi?
Aiz pašapmierinātiem vaibstiem, puisīt, neko tu nenoslēpsi
Es runājos ar tevi, nu ko tu atkal klusē it kā krupi būtu norijis?
Kur ir palicis lielais bālamute
Nu, kad tu beidzot beigsi kāpties neizdibināmā kalnā
Atradīsi pats sevi un spēsi nevajadzīgo musaru izmest ārā
Tas, kam tu dodies pakaļ jau tagad tev pārāk dārgi maksā
Tava iztēle pārtop no kaklasaites par striķi kaklā
Bet varbūt...
[Piedz.]
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
[2.pants]
Bet ja es paklūpu, ei, tu piepacel tad mani un atceries
Ka nauda ir tikai papīrs, jā, bet fakti ir neatsverami
Vēl, lūdzu, neizslēdz gaismu, vēl nedodies prom
Vientulība lēnām piezogās, žnaudz un beigās iztukšo
Bet, kad tu dodies ceļā, paņem daļu no manis līdz
Turi manu karti tik pat kā kompass līdz bezsamaņā krīt
Taisi savu stāstu līdz galam, pa īstam kā tīk
Otrās reizes var jau nebūt, kad šampis līdz malām kausā līst
Bet tagad viss ir sērīgi, vai vecāki nebija vērīgi
Vai es par ātru izaugu ne tajā vietā un ne ar to vērtību?
Galva pilna ar kaifu katru vakaru līdz rītam
Es esmu vēl viens dzīvs posms vēl vienam dzīvam zirnekļu tīklam
Katrs savas Skorsēzes filmas galvenajā lomā
Katrs tikai iznākumā beigās tā pa īstam kaut ko sāk domāt
Es nezinu kā būtu, ja būtu, zeme zem kājām brūk
Pie pagātnes durvīm ar īsto atslēgtu mums vairs nekad nepiekļūt
Bet varbūt...
[Piedz.]
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari
Šis ir mūsu, mūsu, mūsu, mūsu laiks, brālīt
Mirklis kā skrejceļš, mēs esam gatavi rekordus stādīt
Un es jūtu, jūtu, jūtu jau pavasari
Tas kalpo kā simbols dienās, kad retāk uzspīd saules stari