Māksla by Medusmeistars Lyrics

[Chorus]
Atkal jau ir nakts klāt, slīkstu savās asarās
Kāpēc tu man raksti un bojā manu saprātu?
Cigaretes palīdz man nedomāt par tavu lāstu
Atkal un atkal, zvaigznēs lūkojos meklējot

[Verse 1]
Bet es nespēju atrast, es nespēju atrast
Vienīgais ko redzu ir skatiens un tavs smīns
Nepatīk domāt par lietām, kuras nespēju mainīt
Tāpēc es ceru, ka beigu beigās esi laimīga
Un kad tu mani uzmeti, es ceru ka tev patika
Jo patiesībā, atzīšos man ļoti sāpēja
Tu jau zini manas attiecības ar Amoru
Tas caurdūra manu sirdi, bet ceru ka trāpīs arī tev (bang)
Atkal raudi tu, vai kas ir noticis? (kas?)
Ak vai tavu dzīvi arī kāds ir sapisis? (jā, jā)
Tāpēc nebaidies, ņem manu roku un uzticies
Ja mirsim reizē, nebūs par ko uztraukties

[Chorus]
Atkal jau ir nakts klāt, slīkstu savās asarās
Kāpēc tu man raksti un bojā manu saprātu?
Cigaretes palīdz man nedomāt par tavu lāstu
Atkal un atkal, zvaigznēs lūkojos meklējot
[Verse 2]
Huh, nebūs par ko uztraukties
Viņa teica es nepazīstu viņas no-do-domus
Un mazā lūdzu iedot man vienu to dū-dū-dūmu (lūdzu iedod man vienu)
Hm, ceru ka mēs lidosim trešajās debesīs
Ay, un kāsi tīs (yuh), vai es vēlvienu drīkstu? (huh)
Dzīve kā Māksla, satiku tevi es citā pilsētā bez stāsta
Un man atkal stāsta, ka tu mani ved apkārt un pis manu prātu
Kā tu tā vari man darīt? (huh?)
Kā tu tā vari mani sapīt? (huh?)
Kapēc tu domā, ka es uzticēšos taviem meliem? (huh?)
Tāpēc es eju projām un neatskatos atpakaļ (neatskatos)
Ceru, ka tava dzīve spīdēs tik pat labi vienai pašai
(Atā, atā, atā)