Dzīves vilciens pt. 4 by Kontraflovs Lyrics
[1. pants: Emu]
Dzīves vilciens, domas baltas tā kā morga bērns
Jauns kā Jorka un Orleānas, viss kā nada tā kā Montreāla
Mēs vairāk vērti kā pastkartes – jums mūs nepasūtīt, puis`
Aiz šā visa dēls, kas bastards, bet neesmu rezolūcija, puis`
Aiz tā visa tēvs, kas pameta - kāpēc? -Es nelikos prātot
Kaut tas sita man pa sirdi tā kā defibrilators
Zinu, ka nekur netikšu, stāvot te, bet mani tas nepiš, jo drāžos es
Pēc mērķa ar K3F, varbūt tēmas ir kārtīgas, bet šī spēle ir jātīra, vec`
Ķipa, ir tas vīrs virs mākoņa, bet neredzu, ka tīras ir nākotnes
Te visiem galvā koks, jo acīs ir zīles un āboli
Bieži daikts manās rokās, bet es nemīžu no jums
Pie kam pats es savās domās nekad nelīstu virs jumta
Jo tie skati mēdz būt nepatiesi, par cik debess krāpj` (Dvīņu torņi)
Te bieži brutāls mēdz būt reperis, kurš nezina sāpes
Un man zem acīm loki, ķipa nascars, bet es te pastāvu
Jo man nekad pofig nav apstāklis, un tad, kad manās acīs „pohuj” ir lasāms
Labāk nepisties ar mani, jo tas nav optisks apmāns
Ayo, Meco, uzliec šķīvjus uz paplātes!
[Piedz. 2x]
Drāžamies bez stopkrāna, tāpēc tikai uz priekšu, puis
Foršs autotune, bet pārbrauktuve ir ciet, puis
Kad esam uz treka, papis malā kā mums sarkanas bākas uz jumta
Viss tagad ir mūsu, jo!
[2. pants: Van Semial]
Vilciens ar rūpnīcas spārniem angāru parkā
Vandāļu darbs sākas, bombas un pīsi pārklāj tad fasādes
Tie neiederas panorāmā, da nah tādus!
Bet viņi ir akli kā zarna, kad paprasa, kāpēc kampaņu plakāts
Nedara pāri Rīgai kā no Juglas līdz Imantai un apakārt
Tāpēc manas dzīves moto nav ciklā kā yamaha
Es pats māku to veidot bez standarta ar saprātu
Hip hops, hip hops – šajā žanrā var atrast visu, kas ir blantā un aknās
Bet iztēles ziņā čaļiem prātā ir krahs
Es mēdzu pārvērst problēmas jokā kā Homers
Bet tomēr, pavadot laiku uz nedēļas nogali, sapratu
Ka, nositot šito, nenāks labāki – dzīve nav gangsterfilma, kaut tā varētu domāt
Jo esmu viens aiz restes, kad šansēju ilgi, rapa perēkļi rosās ne dēļ iespaida, es
Gribu tikai beigās nosist fiktīvu prieku ar to, ko miķī es lieku
Varbūt, kāds beigs ostīt līmi, ja radīšu lipīgu dziesmu
1!
[Piedz. 2x]
[3. pants: Emu]
Te daudzi skrien pēc klasiķu statusa, kaut dope kā nariku paģiras
Mēs kā zanudas paliktu, te raps bez naļika pamirtu
Bet tie, kas naļiku pazina, šķiet, ka papisa smadzenes
Vismaz todien tā likās, bet tiem smadzenes papisa
Sēžot kokā kā primāti. Atnesām plūsmas, kas citādas it kā rokās ir klimats
Kaut mums acis nav akmenī, mums domās ir dimanti
Te džeki mēļi, ka sēž tie spēlē un tiem rokās kava, saki?
Tā kā motocikls. Es neesmu spēlē, un šie nav traki rapi, jo man Bermuda ir prototips
[Piedz. 2x]
Dzīves vilciens, domas baltas tā kā morga bērns
Jauns kā Jorka un Orleānas, viss kā nada tā kā Montreāla
Mēs vairāk vērti kā pastkartes – jums mūs nepasūtīt, puis`
Aiz šā visa dēls, kas bastards, bet neesmu rezolūcija, puis`
Aiz tā visa tēvs, kas pameta - kāpēc? -Es nelikos prātot
Kaut tas sita man pa sirdi tā kā defibrilators
Zinu, ka nekur netikšu, stāvot te, bet mani tas nepiš, jo drāžos es
Pēc mērķa ar K3F, varbūt tēmas ir kārtīgas, bet šī spēle ir jātīra, vec`
Ķipa, ir tas vīrs virs mākoņa, bet neredzu, ka tīras ir nākotnes
Te visiem galvā koks, jo acīs ir zīles un āboli
Bieži daikts manās rokās, bet es nemīžu no jums
Pie kam pats es savās domās nekad nelīstu virs jumta
Jo tie skati mēdz būt nepatiesi, par cik debess krāpj` (Dvīņu torņi)
Te bieži brutāls mēdz būt reperis, kurš nezina sāpes
Un man zem acīm loki, ķipa nascars, bet es te pastāvu
Jo man nekad pofig nav apstāklis, un tad, kad manās acīs „pohuj” ir lasāms
Labāk nepisties ar mani, jo tas nav optisks apmāns
Ayo, Meco, uzliec šķīvjus uz paplātes!
[Piedz. 2x]
Drāžamies bez stopkrāna, tāpēc tikai uz priekšu, puis
Foršs autotune, bet pārbrauktuve ir ciet, puis
Kad esam uz treka, papis malā kā mums sarkanas bākas uz jumta
Viss tagad ir mūsu, jo!
[2. pants: Van Semial]
Vilciens ar rūpnīcas spārniem angāru parkā
Vandāļu darbs sākas, bombas un pīsi pārklāj tad fasādes
Tie neiederas panorāmā, da nah tādus!
Bet viņi ir akli kā zarna, kad paprasa, kāpēc kampaņu plakāts
Nedara pāri Rīgai kā no Juglas līdz Imantai un apakārt
Tāpēc manas dzīves moto nav ciklā kā yamaha
Es pats māku to veidot bez standarta ar saprātu
Hip hops, hip hops – šajā žanrā var atrast visu, kas ir blantā un aknās
Bet iztēles ziņā čaļiem prātā ir krahs
Es mēdzu pārvērst problēmas jokā kā Homers
Bet tomēr, pavadot laiku uz nedēļas nogali, sapratu
Ka, nositot šito, nenāks labāki – dzīve nav gangsterfilma, kaut tā varētu domāt
Jo esmu viens aiz restes, kad šansēju ilgi, rapa perēkļi rosās ne dēļ iespaida, es
Gribu tikai beigās nosist fiktīvu prieku ar to, ko miķī es lieku
Varbūt, kāds beigs ostīt līmi, ja radīšu lipīgu dziesmu
1!
[Piedz. 2x]
[3. pants: Emu]
Te daudzi skrien pēc klasiķu statusa, kaut dope kā nariku paģiras
Mēs kā zanudas paliktu, te raps bez naļika pamirtu
Bet tie, kas naļiku pazina, šķiet, ka papisa smadzenes
Vismaz todien tā likās, bet tiem smadzenes papisa
Sēžot kokā kā primāti. Atnesām plūsmas, kas citādas it kā rokās ir klimats
Kaut mums acis nav akmenī, mums domās ir dimanti
Te džeki mēļi, ka sēž tie spēlē un tiem rokās kava, saki?
Tā kā motocikls. Es neesmu spēlē, un šie nav traki rapi, jo man Bermuda ir prototips
[Piedz. 2x]