Mani vārdi by Grafomns Lyrics
1.pants (Grafomāns)
Es esmu panācis citas tāles, tā izskatās
Regulārs cilvēks ar pliku prātu? - (bet) tas ir cits
Stāsts
Un gandrīz katru svēto rītu, kad aiz loga man cilvēki
Kuriem asfalts pāri ceļgaliem brienot pa pilsētu
Man vairāk nekārojās kandidēt un konkurēt ar kādu
Es ar saknēm savā lirikā palieku kompetentāks
Pašā pēdējā lappusē manā grāmatā būs rakstīts:
''Visiem evakuēties - atkal granāta pie baznīcas!''
Ar laiku turpināšu būvēt savu cietoksni
Man pietiek iedvesmas no tā, ka dūmi pazūd griestos
Lai cik es stipri gribētu noticēt dievam
Bet dienas beigās vienmēr vieglāk atkal noticēt vienam
Arī man kā visiem pārējiem ir cēlumi un kritumi
Tā bija vētra, kas sita mani kā bērnu, kas krita
Uz zemes, uz tās pašas zaļās zemes, kur augam
Kur mēs saprotam kas esam, tur, kur nozīme naudai
Piedz. (Adriana)
Es virzos tālu un apgāzīšu visu
- kas man sajauc prātu
Man vienmēr laiks ir apstāties
- es virzos tālu
Ar pirkstiem viegli pieskārties
- tie ir mani vārdi, jo tie ir mani vārdi
2.pants (Grafomāns)
Pamodini mani, kad tie repa kari beigsies
''Tu neesi true, Graf, Tu pēc tāda nemaz neizskaties!''
Ko tu neteiksi? Kopš kuriem laikiem reps ir drēbēs?
Ja reps ir instruments, pasaki man - ar ko Tu spēlē?
Manai mātei nav jāzin no kā man riņķi zem acīm
Bet vienmēr atradīsies apkārt divi simti, kas prasīs
Kāpēc izvēlējos saistīt sevi ar tinti uz papīra?
Mana atbilde ir tur, kur manas rindas rakstītas
Šajā pasaulē nekad nekas nav bijis par brīvu
Joprojām alkatīgi cilvēki neliekas ne zinis par dzīvi
Ir daudz nelabotu kļūdu, bet rētas padara glītāku
Šeit vilki nežēlo neko, bet iet un sabradā drīzāk
Tev labāk neredzēt to brīdi, kad esmu izsalcis ļoti
Virs galvas trīsstāvu domas, bet rokas driskās rok
Katrs atrodās tur, kur viņa pakaļai silti
Bet no savām mājām neaizbēgsi, kad atpakaļ vilks
Es esmu panācis citas tāles, tā izskatās
Regulārs cilvēks ar pliku prātu? - (bet) tas ir cits
Stāsts
Un gandrīz katru svēto rītu, kad aiz loga man cilvēki
Kuriem asfalts pāri ceļgaliem brienot pa pilsētu
Man vairāk nekārojās kandidēt un konkurēt ar kādu
Es ar saknēm savā lirikā palieku kompetentāks
Pašā pēdējā lappusē manā grāmatā būs rakstīts:
''Visiem evakuēties - atkal granāta pie baznīcas!''
Ar laiku turpināšu būvēt savu cietoksni
Man pietiek iedvesmas no tā, ka dūmi pazūd griestos
Lai cik es stipri gribētu noticēt dievam
Bet dienas beigās vienmēr vieglāk atkal noticēt vienam
Arī man kā visiem pārējiem ir cēlumi un kritumi
Tā bija vētra, kas sita mani kā bērnu, kas krita
Uz zemes, uz tās pašas zaļās zemes, kur augam
Kur mēs saprotam kas esam, tur, kur nozīme naudai
Piedz. (Adriana)
Es virzos tālu un apgāzīšu visu
- kas man sajauc prātu
Man vienmēr laiks ir apstāties
- es virzos tālu
Ar pirkstiem viegli pieskārties
- tie ir mani vārdi, jo tie ir mani vārdi
2.pants (Grafomāns)
Pamodini mani, kad tie repa kari beigsies
''Tu neesi true, Graf, Tu pēc tāda nemaz neizskaties!''
Ko tu neteiksi? Kopš kuriem laikiem reps ir drēbēs?
Ja reps ir instruments, pasaki man - ar ko Tu spēlē?
Manai mātei nav jāzin no kā man riņķi zem acīm
Bet vienmēr atradīsies apkārt divi simti, kas prasīs
Kāpēc izvēlējos saistīt sevi ar tinti uz papīra?
Mana atbilde ir tur, kur manas rindas rakstītas
Šajā pasaulē nekad nekas nav bijis par brīvu
Joprojām alkatīgi cilvēki neliekas ne zinis par dzīvi
Ir daudz nelabotu kļūdu, bet rētas padara glītāku
Šeit vilki nežēlo neko, bet iet un sabradā drīzāk
Tev labāk neredzēt to brīdi, kad esmu izsalcis ļoti
Virs galvas trīsstāvu domas, bet rokas driskās rok
Katrs atrodās tur, kur viņa pakaļai silti
Bet no savām mājām neaizbēgsi, kad atpakaļ vilks